Mūsu izrādes
2006. gadā sarakstītais un Moljēra balvu ieguvušais eirofarss “Lai dzīvo Bušona!” (Vive Bouchon!) pa šo laiku nebūt nav novecojis. Tieši otrādi – īpaši mūsu, Latvijas, kontekstā tas šķiet ieguvis pavisam jaunu aktualitāti.
Rītdiena – tā var vilināt vai baidīt, to var gaidīt ar nepacietību vai vēlēties, kaut tā vēl nepienāktu. Tā var būt arī tieši tāda pati, kāda jau bija šī diena. Un tieši tad, kad liekas, ka nekas jau vairs nemainīsies, var notikt…
Fjodora Dostojevska romāna “Noziegums un sods” sižeta centrā ir bijušais students Rodions Romanovičs Raskoļņikovs. Viņš tāpat kā liela daļa citu izrādes tēlu ir grēksūdzes priekšā, kuru tie izsūdz un izdzīvo vai mirst.
Skaistā un mums tuvā Somija ar saviem mežiem, bērzu birzīm un neskaitāmajiem ezeriem savulaik iedvesmojusi slaveno vācu dramaturgu un sava teātra radītāju Bertoltu Brehtu uzrakstīt komēdiju, kurā tautiskie motīvi savijas ar autoram raksturīgo asi sociālo skatījumu.
Ivanova iekšējo konfliktu rada izmisīgas vēlmes būt īpašam – sasniegt kaut ko vairāk, iet pret sabiedrības normām, pārveidot pasauli, uzņemties riskus – būt “modernam” jauno laiku cilvēkam.
“Cik svarīgi būt nopietnam” ir Oskara Vailda pēdējā luga. Kādam savam draugam viņš teicis: “Vai gribi zināt, kur slēpjas manas dzīves lielākais dramatisms? Tajā, ka visu savu ģenialitāti esmu ielicis savā dzīvē. Viss, ko esmu ielicis savos darbos, ir mans talants”.
19. gadsimta beigās sarakstītajā H. Ibsena lugā uzdotie jautājumi mūsdienās kļuvuši vēl aktuālāki un skaidrāki. Vai sabiedrības labklājība var būt svarīgāka par viena atsevišķa cilvēka laimi? Vai vienam būtu jākrīt, lai no tā iegūtu visi?
“Skroderdienas Silmačos” ir latviešu teātra fenomens – luga, ko katros Jāņos latvieši labprāt skatījušies un skatās, smejas līdz asarām un dzied līdzi Blaumaņa sirsnīgajām kuplejām.
Izrāžu arhīvs
Zoom izrāde visai ģimenei.
Paputējusi karaļvalsts ar pāris iemītniekiem, izlutināta princese, kas iekuļas negaidītā piedzīvojumā, septiņi laupītāji Petrauski, pūķis un, protams, pasaku princis. Šie un citi pasaku tēli un notikumu pavērsieni skatītājus sagaida Jozefa Ladas “Pasakā par paputējušo karaļvalsti”.
Divi jaunieši Ziemassvētkos atsakās no saviem lielākajiem dārgumiem, lai uzdāvinātu īpašu dāvanu viens otram. Dāvināšanas ideja šajā stāstā pārtop par simbolu mīlestībai un nesavtībai – vispārcilvēciskām vērtībām, kuru nozīmi īpaši novērtējam Ziemassvētku laikā.
“Patlaban daudz tiek runāts par to, kā mainīsies pasaule, kad krīze beigsies, un kā mainīsimies mēs paši. Vai būsim pārvērtējuši savu līdzšinējo vērtību sistēmu, kura vienmēr ir dzinusi mūs šajā skrējienā pēc varas, slavas un naudas?”
Skaisti un dažādi – Ziemassvētku stāsti mums rada svētku sajūtu, neļaujot aizmirst par pašu galveno – Ziemassvētku vēsti un nakti, kurā dzimis Pestītājs, kurā miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.
